Kredīti ar sliktu kredītvēsturi Latvijā: finansēšanas iespējas aizņēmējiem ar negatīvu ierakstu

Latvijā daļa iedzīvotāju var saskarties ar negatīvu kredītvēsturi kavētu maksājumu, darba zaudēšanas, neparedzētu izdevumu vai pagaidu finanšu grūtību dēļ. Kad rodas nepieciešamība pēc jauna finansējuma, bankas parasti rūpīgi pārbauda kredītvēsturi, kas var apgrūtināt aizdevuma saņemšanu. Tomēr Latvijā finanšu tirgū pastāv dažādas kreditēšanas iespējas, kas var būt pieejamas arī personām ar problemātisku vēsturi. Šajā rakstā aplūkosim, kā veidojas kredītvēsture Latvijā, kādi aizdevumu veidi var būt pieejami, kuras iestādes tos piedāvā, kādas izmaksas un riski jāņem vērā, kā arī kā pakāpeniski uzlabot savu kredītspēju.

Kredīti ar sliktu kredītvēsturi Latvijā: finansēšanas iespējas aizņēmējiem ar negatīvu ierakstu

Aizņemšanās ar negatīvu kredītvēsturi Latvijā vienmēr ir saistīta ar individuālu izvērtēšanu un regulētu atbildīgas kreditēšanas pieeju. Tas nozīmē, ka finansējums nav “garantēts” un to nevar solīt, jo lēmumu ietekmē ienākumi, esošās saistības, kavējumu apmērs un tas, vai parādi ir sakārtoti. Tāpēc noderīgāk ir saprast kritērijus un izmaksas, nevis paļauties uz vispārīgiem apgalvojumiem par pieejamību.

Kas ir slikta kredītvēsture Latvijā un tās sekas?

Ar sliktu kredītvēsturi parasti saprot kredītinformācijā fiksētus maksājumu kavējumus, ilgstoši neatmaksātas saistības, parādu piedziņas procesus vai biežu kavēšanu iepriekšējos periodos. Sekas var izpausties kā atteikums, zemāka piešķiramā summa, īsāks termiņš, prasība pēc papildu nodrošinājuma vai augstāka kopējā cena par aizdevumu. Svarīgi arī tas, ka aizdevēji bieži vērtē kavējuma “kontekstu”: vai tas ir senāks un jau dzēsts, vai arī ir aktīvs un atkārtojas.

Galvenie kredītu veidi personām ar negatīvu vēsturi

Ja aizņēmējs tiek izskatīts arī ar negatīvu ierakstu, tirgū parasti sastopami vairāki aizdevumu formāti. Patēriņa kredīts ar fiksētu atmaksas grafiku bieži ir pārskatāmāks, jo ikmēneša maksājums ir iepriekš zināms. Kredītlīnija var dot elastību (izmanto tikai daļu no pieejamā limita), taču praktiski tā var palielināt risku pārtērēšanas gadījumā, īpaši, ja netiek segta būtiska pamatsummas daļa.

Dažkārt tiek piedāvāti arī nodrošināti aizdevumi, piemēram, ar transportlīdzekļa ķīlu. Tie var mazināt aizdevēja risku, bet aizņēmējam tie nozīmē lielāku atbildību: maksājumu kavējuma gadījumā sekas var būt būtiskas, jo tiek apdraudēts ieķīlātais īpašums. Neatkarīgi no veida, būtiska ir spēja segt maksājumus arī neparedzētu izdevumu gadījumā.

Iestādes un uzņēmumi kas strādā ar šādiem aizņēmējiem

Latvijā finansējumu piedāvā gan bankas, gan nebanku aizdevēji, tomēr visos gadījumos parasti notiek maksātspējas pārbaude. Aizdevējs var prasīt informāciju par ienākumiem, izvērtēt saistību apmēru, regulāros izdevumus un kredītvēstures ierakstus, kā arī piemērot iekšējos riska kritērijus. Līdz ar to nav korekti pieņemt, ka “ar sliktu kredītvēsturi aizdevumu saņem jebkurš”; reālajā praksē izšķiroša ir kopējā finanšu bilde.

Ja negatīvais ieraksts ir saistīts ar senāku, jau nokārtotu kavējumu, un šobrīd ienākumi ir stabili, izskatīšanas rezultāts var atšķirties no situācijas, kur ir aktīvi parādi vai bieži kavējumi. Būtiski arī nepieteikties daudzos aizdevumos īsā laikā, jo tas var izskatīties kā finanšu spriedze un samazināt apstiprinājuma iespējamību.

Izmaksas procentu likmes un riski

Aizņēmējiem ar negatīvu kredītvēsturi kopējās izmaksas parasti ir augstākas, jo aizdevējs cenu veido atbilstoši riskam. Tomēr izmaksas nav tikai procentu likme: jāpievērš uzmanība gada procentu likmei (GPL), līguma noformēšanas maksai, komisijām, konta apkalpošanai un kavējuma izmaksām. Praktiski ieteicams salīdzināt kopējo atmaksājamo summu, maksājumu grafika elastību un to, kādas ir sekas, ja rodas īslaicīgas grūtības (piemēram, kavējums vai nepieciešamība mainīt maksājuma datumu).

Zemāk ir piemērs, kā salīdzināt izplatītus pakalpojumu veidus ar Latvijā zināmiem tirgus dalībniekiem. Konkrēti nosacījumi nav universāli: tie var mainīties atkarībā no aizņēmēja riska profila, summas, termiņa, nodrošinājuma un izvērtēšanas rezultāta.


Product/Service Provider Cost Estimation
Patēriņa kredīts Swedbank Aptuveni 7%–20% GPL (atkarīgs no termiņa un riska profila)
Patēriņa kredīts SEB banka Aptuveni 7%–20% GPL (atkarīgs no termiņa un riska profila)
Patēriņa kredīts Citadele Aptuveni 8%–22% GPL (atkarīgs no termiņa un riska profila)
Kredītlīnija / patēriņa finansējums Creditea Aptuveni 30%–120%+ GPL (atkarīgs no limita izmantošanas un maksām)
Īstermiņa aizdevums / patēriņa aizdevums Ferratum Aptuveni 50%–200%+ GPL (bieži būtiski atkarīgs no termiņa un maksām)
Auto ķīlas aizdevums (nodrošināts) Mogo Aptuveni 20%–90%+ GPL (atkarīgs no ķīlas, termiņa un riska)

Cenas, likmes vai izmaksu aprēķini, kas minēti šajā rakstā, balstās uz jaunāko pieejamo informāciju, taču laika gaitā var mainīties. Pirms finanšu lēmumu pieņemšanas ieteicams veikt neatkarīgu izpēti.

Kā uzlabot kredītvēsturi un plānot finanšu nākotni

Ilgtspējīgs uzlabojums parasti sākas ar situācijas kartēšanu: saraksts ar visām saistībām, kavējumu statusu un reālistisku mēneša budžetu. Ja ir aktīvi parādi, bieži efektīvi ir vienoties par atmaksas grafiku, dzēst visdārgākos parādus (ar augstākajām izmaksām) un izvairīties no jaunu saistību uzņemšanās, kamēr budžets nav stabilizēts. Noder arī drošības rezerve, pat neliela, jo tā samazina risku, ka viens neplānots rēķins izraisa ķēdes kavējumus.

Plānojot nākotni, vērtīgi pārbaudīt aizdevuma nosacījumus pirms parakstīšanas: vai ir iespēja veikt pirmstermiņa atmaksu, kā tiek aprēķinātas kavējuma izmaksas un kādas ir saziņas un risinājumu iespējas, ja ienākumi uz laiku samazinās. Kopumā kredītvēsturi visvairāk uzlabo konsekventa maksājumu disciplīna un parādu sloga samazināšana, nevis atkārtota mēģināšana aizņemties bez skaidra plāna.

Kopsavilkumā: negatīvs ieraksts kredītvēsturē ierobežo izvēli un var palielināt izmaksas, taču katrs gadījums tiek vērtēts individuāli un atbilstoši maksātspējai. Drošākais ceļš ir saprast kritērijus, rūpīgi salīdzināt kopējās izmaksas un vienlaikus strādāt pie kredītvēstures uzlabošanas, lai nākotnē samazinātu riskus un finanšu slogu.